sveiks, mans mīļais draugs! tuvojas Ziemassvētki. vai to atgādinot es Tevi iepriecināju? droši vien, ka, nē! manuprāt, par šiem svētkiem no sirds priecājas tikai bērni, vai jaunās ģimenes, kurām ir vismaz viens mazais cilvēks, kurš sagaida kaut ko īpašu no tā vakara. tās nav tikai dāvanas, bet visa tā lielā neaprakstāmā sajūta. mazs vispār Ziemassvētkus sajūt, kā kaut ko reibinoši lielu. tā vismaz bija man- likās, ka baigais pauers tajā visā. protams, Ziemassvētki ir lieliska iespēja pavadīt jauku vakaru ģimenes lokā, kas nav mazsvarīgi... bet, tomēr tajā Ziemassvētku būšanā ir kaut kas, kas man nepatīk. varbūt vienā vārdā to varētu nosaukt par komerciju.. varbūt.. iedomājos, ka jāpajautā vecmāmiņai, kā viņas ģimene savulaik svinēja Ziemassvētkus. interesanti.
līdz šim katru gadu Ziemassvētki saistījās ar finansiāliem mīnusiem manā kontā. šogad domāju krāt plusiņus. abas ar Elīnu vakardien All Capo kalām plānus, kā Ziemassvētku laikā, kad visi ir iezombēti uz lielveikalu plauktu tukšošanu , varētu gūt no tā kādu labumu.
(domāju, ka ekonomiskā situācija valstī/ pasaulē būtiski neietekmēs paradumus. atšķirība varētu būt vien tā, ka skroderis staigās paššūtās drēbēs, kas darinātas pēc Burdas pēdējām piegrieztnēm un kurpniekam Antonam tagad būs modīgākie un spīdīgākie zābaki visā ciemā. naaa miiin?)
turpinot, par mūsu fiškošanu, radās baigā ideja, kā mēdz teikt- "ideja kā māja" un jau šo sestdien mēs pievēršamies rokdarbiem. sīkāk neko vēl neizpaužu.
...es tomēr biju lielisks zombijs! hahaha
.
to be continued...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru