kubiks rubiks

lai gan, kā rakstīju iepriekš "man patīk plusi" (kuram gan tie nepatīk), šobrīd esmu normālos mīnusos. tas gan bija paredzams, jo dzīves vietas maiņa prasa zināmu finansiālu ieguldījumu. gribas jau, lai viss tā smuki un forši. turklāt, līdz šim vairāk vai mazāk visi izdevumi dalījās uz divi. tagad būs ar visu jātiek galā pašai (Gabija neskaitās- viņa tikai guļ un ēd). es nesūdzos, tikai konstatēju, ka sākas tāds riktīgs struggle.

tas ir labi, jo piespiež vairāk domāt, mācīties vairāk pastāvēt par sevi. pirms nedēļas domāju, ka nu tik būs,- aicināšu visus pie sevis ciemos, katru vakaru pie manis kāds ciemosies, tā, lai nav vientulības sajūta. bet... kaut kā negribas. varbūt, pēc kāda laika, kad būšu apradusi ar jauno situāciju.

protams, ja kāds ļoti vēlas iečekot manus 10 kvadrātmetrus, wellcome!

pamazām mēs ar Gabiju iepazīstam mūsu hūda mopšus. vakardien iepzināmies ar Bonifāciju, kurš dzīvo uz Cēsu ielas- melns, vidējas miesasbūves, saimniece gara auguma, smaidīga un ļoti runātīga. latviete, bet izskatījās pēc krievu kņazienes.

šorīt, savukārt, iepazināmies ar Patrīciju un viņas saimnieci, kura ik rītu apvieno savas meitas vešanu uz Franču liceju, ar Patrīcijas staidzināšanu. viņi dzīvo uz Hospitāļu ielas. Patrīcijai ir liekais svars un viņa tiek ietērpta rozā kombinezonā, kas viņai nepiestāv. pati saimniece tīri tā neko- izskatījās, ka kādu laiku dzīvojusi ārzemēs (spriežu pēc runasveida)

nu beginnings switchboard

aaaa vakardiena Pulkvedī bija baigi bliezīgā. bet šodien darbā ir hārdkōrs, miegu ciet tā kā. klausos WeFunk un galvā rotē visādas svarīgas domas. mēģinu tās sakārtot, jo, ko kārtot ir daudz.
pirmkārt, Mēness iela. esmu ļoti pārņemta ar sava jaunā mājokļa jautājumu. daudz kas jānomenedžē, lai varu tur labi iekārtoties. šīs nedēļas laikā pa lielam vajadzētu visu savest un iekārtot, jo samaksāta pirmā īres nauda un, kas nav mazsvarīgi, man tur patīk. cerams, Gabijai arī patiks haha riktīgs viena studenta dzīvoklis, ar istabu 2.4 x 3.43 m . vietas nav daudz, tāpēc ļoti jāpārdomā ko un kā. pagalms (slēgtais)- konfekte. ieej un brīnies. nemaz nezināju, ka Rīgā tādi mēdz būt...
otrkārt, vakar manam kompim kaut kas nelāgs atgadījās, izskatās, ka cietajam beigas. pusotru gadu vecs tikai. pirms mēneša jau pamanīju, ka pāris dienas kaut kādas dīvainas skaņas nāca ārā (pēc tam kādu laiku atkal bija klusums, domāju, ka pārgāja gļuks, bet, nekā)
Capital par diagnostiku vien prasa Ls 25, manuprāt neadekvāts cipars, tādēļ jāuzmeklē Hardijs- Mac krusttēvs LV. jāatrāda kompis un, jācer, ka būs kāds sistēmas errors- par cieto teica, ka varētu būt 50:50.
treškārt, rokdarbi. esmu tagad bizniiiz lēdija hahaa. maz laika līdz Ziemassvētkiem atlicis un baigi jāsarauj, lai varētu īstenot "plusiņu" projektu. pagaidām dēļ visām būšanām un nebūšanām, darbadienām un Mārtiņdienām rokdarbu projekts ir nedaudz iestrēdzis, bet nākošnedēļ būs factory režīms. uztaisīšu arī tumblerī Mazzy rokdarbu katalogu. bet tas kaut kad.. a nē, katalogs ir nelabs vārds- atsaldēti skan. rokdarbu e-grāmata,- varbūt tā var teikt..

piu!

man patīk plusi

sveiks, mans mīļais draugs! tuvojas Ziemassvētki. vai to atgādinot es Tevi iepriecināju? droši vien, ka, nē! manuprāt, par šiem svētkiem no sirds priecājas tikai bērni, vai jaunās ģimenes, kurām ir vismaz viens mazais cilvēks, kurš sagaida kaut ko īpašu no tā vakara. tās nav tikai dāvanas, bet visa tā lielā neaprakstāmā sajūta. mazs vispār Ziemassvētkus sajūt, kā kaut ko reibinoši lielu. tā vismaz bija man- likās, ka baigais pauers tajā visā. protams, Ziemassvētki ir lieliska iespēja pavadīt jauku vakaru ģimenes lokā, kas nav mazsvarīgi... bet, tomēr tajā Ziemassvētku būšanā ir kaut kas, kas man nepatīk. varbūt vienā vārdā to varētu nosaukt par komerciju.. varbūt.. iedomājos, ka jāpajautā vecmāmiņai, kā viņas ģimene savulaik svinēja Ziemassvētkus. interesanti.

līdz šim katru gadu Ziemassvētki saistījās ar finansiāliem mīnusiem manā kontā. šogad domāju krāt plusiņus. abas ar Elīnu vakardien All Capo kalām plānus, kā Ziemassvētku laikā, kad visi ir iezombēti uz lielveikalu plauktu tukšošanu , varētu gūt no tā kādu labumu.

(domāju, ka ekonomiskā situācija valstī/ pasaulē būtiski neietekmēs paradumus. atšķirība varētu būt vien tā, ka skroderis staigās paššūtās drēbēs, kas darinātas pēc Burdas pēdējām piegrieztnēm un kurpniekam Antonam tagad būs modīgākie un spīdīgākie zābaki visā ciemā. naaa miiin?)

turpinot, par mūsu fiškošanu, radās baigā ideja, kā mēdz teikt- "ideja kā māja" un jau šo sestdien mēs pievēršamies rokdarbiem. sīkāk neko vēl neizpaužu.

...es tomēr biju lielisks zombijs! hahaha

.

to be continued...