iekšēja revolūcija

aizvakar prātā dzima gaiša doma, ka jāmaina kaut kas savā dzīvesveidā. veselīgāk un mazāk ēst un pēc iespējas iesaistīties dažādās sporta aktivitātēs. varbūt ne tādēļ, ka tas būtu katastrofāli nepieciešams, kaut gan principā uz to pusi velk, jo 5 kg uzvija, salīdzinot ar pagājušā gada svaru rādījumu liek padomāt.- bija nedaudz šoks, kad uzskāpu uz svariem un ieraudzīju to drausmīgo ciparu. vispār tāda apņemšanās ir noderīga un interesanta pašai priekš sevis-  pašdisciplīna, veselības un skaistuma vairošana, kas beigu beigās uzlabo arī omu, varbūt pat fundamentālāk- skatījumu uz dzīvi. ar sevi vispār ir jāstrādā, citādi viss aiziet tādā kā pašplūsmā. bija man tāda aizsākusies... brrrrrr.......

daudz, daudz dārzeņu ēdienkartē (gan svaigi, gan sautēti); daudz, daudz ūdens dzeršanas; vakarā basītis pie Edmunda, vai riteņizbrauciens uz Mežaparku ar Juri, Daci, vai Elīnu un mana pašapziņa kāpj debesīs. he he!

un, vispābā, metīšu pie malas smēķēšanu. vakardien viens džeks, man pateica, ka tas man nepiestāv un es viņam noticēju, kaut kā aizgāja uz smadzenēm. turklāt, pāris dienas atpakaļ arī Elīna baigos tekstus norunāja par asinsvadu sašaurināšanos un švako skābekļa padevi smadzenēm šajā sakarā. ir jau sevi jāpiespiež un jākļūst teju vai pašaizliedzīgai, bet tikai tā kaut ko vispār var panākt.

p.s. apsolos pati sev,- kad iešu skatīties Betmenu popkornu neēdīšu, lai gan tas tik ļoti labi iet klāt tai filmai un kino atmosfērai kopumā