mini Maija

sanāca pārcilāt vecas fotogrāfijas un atradu starp tām kādu necilu vēstulīti. bija jau piemirsies, ka esmu piedalījusies skaistumkonkursā he he!

šī ir vēstule, kuru iesniedzu "Mini Miss Zemgale" konkursa žūrijai 1995.gadā, kad kopā ar labāko draudzeni Eviju nolēmām ņemt dalību šajā mums, jaunajām lēdijām, tik nozīmīgajā pasākumā. viens no žūrijas locekļiem tolaik bija visiem zināmais Juris Millers.
ja nemaldos, bija jāsagatavo arī kāds priekšnesums, kuru pēc žūrijas lūguma bija jānodemonstrē, bet es pat īsti neatceros, vai kaut ko toreiz atrādīju. ja, jā, tad, zinot manus tā laika skilus, tā noteikti bija kāda dzejoļa deklamēšana (visticamāk no F. Bārdas krājumiem), vai manas tolaik mīļākās skolas ansambļa dziesmas "Chattanooga Choo Choo" izpildījums.

tai "Mini" padarīšanai piegāju visai nopietni, to var redzēt arī pēc vēstulē ieturētā stila, tikai brīnos, ka nepieminēju savus tā laika hobijus: dončiku krāšanu un battlus, kā arī "lapiņu" krāšanu (80-to gadu bērni zina, kas ir dončiki un lapiņas, tāpēc domāju, ka sīkāk paskaidrot nav nepieciešams).

nobeigumā pieminēšu, ka par mazo Miss nekļuvu. netiku pat līdz pusfinālam, bet manu pašapziņu tas nebūt negrāva,- biju diezgan samīzusies uz pārējo mazo zvaigznīšu un bārbiju fona, daļēji tāpēc, ka atšķirībā no pārējām beibēm, man līdzi nebija atnākusi mamma (laikam biju iedomājusies, ka tā izskatīšos drosmīgāka, vai kaut ko uz to pusi,-mammai ļāvu tikai salikt komatus vēstulē), un to lieliski apzinājos. paškritiska esmu bijusi visos laikos.

.

filma par tēmu: te (manuprāt, ļoti jauka, patiesa un noskatīšanās vērta; starpcitu, amerikāņu mazbudžeta filma, par ko biju ļoti pārsteigta)

'must see' filma Jurim

š.g. augusta sākumā iznākusī dokumentālā filma "Beautiful Losers" varētu interesēt visus radošos prātus. filma par DIY artistiem, dizaineriem, trakiem entuziastiem ar lielu radošo potenciālu, kuri bieži vien netīši ietekmējuši lielo mākslu.

filmēta Ņujorkas ielās; izdota zem USA karoga.

p.s. click uz virsraksta un tiksi aizvests/-vesta uz oficiālo filmas mājas lapu

Mārtiņa dāvana Alīnai

un šis te ir mans smalkais dizaina darbs! (lūdzu, nesalīdzināt ar iepriekš ievietotām reklāmām. šis iet citā kategorijā, kas varētu saukties DIY vai "praktiskais latvietis"). Mārtiņš vakardien palūdza sagatavot dāvanu Alīnai (tikai tāds sīkums- Alīna vakardien uz Pulkvedi neatnāca).

sataisīju bildi pikčer menedžerā + peintā; nopirku smuku, baltu rāmīti un jauka dāvana gatava!

starpcitu, copy by Mārtiņš. es tādus tekstus drošvien i gribēdama neizdomātu.

sony walkman reklāma

vakar uzgāju arī šo reklāmu, bet nesanāca laiks ievietot, jo bija jāķeras klāt dizainera darbam- pie Mārtiņa projekta.
asprātīga un vienkārša,- tā divos vārdos to varētu raksturot.

french aids campaign

2007. g. francūžu reklāmas kampaņa pret Aids slimību. ieraudzīju šodien netā. (ko gan bez neta mēs iesāktu..)
manuprāt, ļoti efektīva reklāma. precīza komunikācija,- uzreiz var nolasīt: bez aizsardzības tu mīlējies ar AIDS!/ aizsargā sevi!
patīk! bildes arī skaistas un diezgan perfekti attēlo guļamistabu caur atslēgas caurumu.

nedraudzējos ar lapsenēm

  lapsenes dzelonis palielinājumā

līdz šim manas attiecības ar lapsenēm bijušas diezgan neitrālas. ir gadījies, ka iedzeļ, bet citādi nekā nopietna- bez īpašām sekām,- parasti neliela niezoša pumpa, kas pēc pāris dienām pazūd, īpaši neapgrūtinot dzīvi.
pēdējais kontakts ar šo radījumu man bija sestdien, un, visai sāpīgs.. nevarēju iedomāties, ka tas sīkais lidonis var sagādāt nopietnas raizes dažu dienu garumā. (mokos jau trešo dienu)

tas notika tramvajā, tāpēc momentā nevarēju neko pasākt ar savu sāpošo roku. tikko izkāpu no tramvaja, skrēju pie kanāla, lai kādā no puķu dobēm sadabūtu sauju zemes, ko pielikt klāt. pāris minūtes paturēju zemi uz sāpošās vietas, bet nekādas jēgas no tā nebija. varbūt vajadzēja ilgāk paturēt, vai arī tā kanālmalas zeme nav īsti derīga šim pasākumam, pieņemu, ka abi divi kopā.

tās dienas vakarā roka pamatīgi uztūka. bija jūtamas karstas sāpes un, kas visneizturamākais- nieze. visgrūtāk ir pa naktīm, kad gribas kost rokā, jo tā niezēšana ir vienkārši nepanesama. un tad, kad to roku sakasa, tad ir karstas sāpes, bet jau pēc mirklīša niez atkal.- tāds apburtais loks. nevienu mirkli nav īsti labi.

tomēr mana alerģija vēl tāds nieks vien ir salīdzinoši ar citiem gadījumiem. katram tas izpaužas savādāk, atkarībā no fizioloģiskajām īpatnībām un organisma aizsargreakcijas (tiem kas nezin- alerģija ir pārspīlēta organisma aizsargreakcija). ir cilvēki, kuri vasaras laikā nēsā sev līdzi šprices, kuras pielieto gadījumā, ja iedzeļ lapsene, vai bite. citādi iznākums var būt pat letāls (nosmakšana un tādā garā).

vispār šogad lapseņu ir traki daudz, kas varētu būt izskaidrojams ar siltajām ziemām. 

vēl gan jāmin fakts, ka augusta mēnesī katru gadu lapseņu skaits pieaug defoltā- katrai apaugļotajai lapseņu mātītei līdz augusta sākumam piedzimst līdz 900 jauno lapseņu.

biedējoši cipari priekš manis, ņemot vērā, ka tagad lapsenes no sirds ienīstu!

+ pēc dzēliena lapsenes nemirst, kā tas ir bitēm. tas izskaidrojams ar atšķirīgo dzeloņu uzbūvi. lapsenes dzelonis ir apskatāms attēlā augstāk- tas ir gluds, turpretī bites dzelonim gar malām ir tādi kā āķīši un, kad bite iedzeļ, dzelonis paliek cilvēka/ dzīvnieka ādā, šādi izraujot arī daļu no bites iekšējiem orgāniem, kā dēļ bite pēc dzēliena iet bojā. turpretī lapsene var dzelt vairākas reizes.

mana jaunā piedzīvojuma sakarā uzzināju un pieņēmu zināšanai šo to noderīgu- iespējams, kādam līdzīgā situācijā tas palīdzēs:

0. PIRMS paredzēts doties kaut kur pie dabas, ir labi iesmērēt atsegtās vietas ar neatšķaidītu ābolu etiķi,- tā smarža atbaida visus lidojošos mošķus

PĒC: 

1. uztūkumu, kas rodas pēc lapsenes dzēliena var labi noņemt, uzliekot uz nakti šņabīša kompresi. vai vēl labāk šņabīša/ ābolu etiķa kompresi (sajauc pa 100 g no katra)

2.  pirms gulētiešanas jāiedzer Zyrtec tabletīte

3. nepirkt Fenistilgelu- ne s**da nepalīdzēs